Pirkt biļeti
RĪGA | Mākslas centrs ZUZEUM 26. Augusts

ŠŪBERTA “FOREĻKVINTETS” UN HOLMBŪ MŪZIKA PŪŠAMINSTRUMENTIEM

Turpinot pērn aizsākto vasaras koncertu tradīciju, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga šogad jaunā sadarbības projektā ar mākslas centru Zuzeum klausītājiem piedāvā kamermūzikas koncertus baudīt tepat, Rīgas centrā.

Kamerkoncertu sērija ir daļa no mākslas centra Zuzeum gada jubilejas programmas notikumiem. Tās galvenos akcentus mākslā un mūzikā palīdzēs saistīt mākslas zinātniece, vizuālās mākslas vides eksperte un izstāžu kuratore ar savulaik iegūtu profesionālas pianistes izglītību  Inga Šteimane.

 

Pirmā iepazīšanās ar Jitlandē dzimušo dāņu komponistu un pedagogu Vaunu Holmbū varētu pārsteigt ar to, cik viņa muzikālā valoda ir tuva Igora Stravinska neoklasicisma darbiem. Holmbū dāņi dēvē par klasiķa Karla Nilsena tiešu sekotāju, kurš vēlāk skolojies arī Berlīnē pie Paula Hindemita, kā arī spēcīgi ietekmējies no Bēlas Bartoka. Rumānijā, kopā ar kundzi viesojoties viņas dzimtās puses ciematos, Holmbū pierakstījis virkni rumāņu tautas melodiju, formulējot domu, ka folklora, iespējams, ir visnozīmīgākais mūzikas satura avots. Interesi par mutvārdu daiļradi vēlāk papildinājuši vairāki pētījumi, toskait arī Grenlandē un Fēru salās, un tautas mūzikas intonācijas radušas atbalsis arī paša Holmbū radošajā daiļradē, kur līdzās 14 fundamentālām simfonijām atrodam arī stīgu kvartetu sēriju (21), koncertus dažādiem soloinstrumentiem, virkni kamermūzikas ansambļu un kordziesmu.

Vauns Holmbū komponējis divus kvintetus metālpūšaminstrumentiem – pirmo no tiem 1961. gadā pēc Ņujorkas metālpūšaminstrumentu kvinteta vizītes Zviedrijā. Par šo opusu komponists nav sniedzis komentārus, zināms vien, ka gadu vēlāk jau minētais ansamblis šo darbu pirmatskaņojis Ņujorkā.

 

Austriešu komponists un dziesminieks Francis Šūberts uzauga vidē, kur mūzika un mājas muzicēšana bija ierasta ikdienas sastāvdaļa. Viņa brāļi spēlēja vijoli, tēvs – čellu, bet pats komponists – altu, tāpēc stīgu kvartetus mājas muzicēšanas vakariem Šūberts sacerējis jau visai agri. Arī klavieru kvintets “Forele” radies, pateicoties tieši mājas muzicēšanas tradīcijai, kas bijusi plaši izplatīta 19. gadsimtā. Šūberts darbu pabeidzis 1819. gada vasarā pēc čellista-amatiera Silvestra Paumgartnera lūguma, taču pirmo reizi tas publicēts gadu pēc komponista nāves – 1829. gadā. Paumgartners ne vien pasūtināja skaņdarbu, bet arī piedāvāja komponistam iekļaut tajā variācijas par viņa paša populārās dziesmas “Forele” tēmu; dziesmu atpazīsit ceturtajā daļā. Arī izpildītāju sastāvs šajā ansamblī ir neparasts – proti, kopā ar klavierēm te spēlē nevis klasiskais stīgu kvartets (divas vijoles, alts un čells), bet gan vijole, alts, čells un kontrabass.

 

Vauns Holmbū

Pirmais metāla pūšaminstrumentu kvintets op. 79

                I. Poco lento

                II. Allegro

                III. Adagio

                IV. Vivace

 

Jenss Emīls Holms, trompete, Edgars Švembergs, trompete, Artūrs Šults, mežrags, Artūrs Bērziņš, trombons, Raivis Māgurs, tuba

 

Francis Šūberts

Klavieru kvintets Lamažora D 667 (“Forele”)

                I. Allegro vivace

                II. Andante

                III. Scherzo

                IV. Andantino–Alegretto

                V. Allegro giusto

 

Agnese Kanniņa, vijole, Ivars Brīnums, alts, Kārlis Klotiņš, čells, Jānis Stafeckis, kontrabass, Rihards Plešanovs, klavieres

Pirkt biļeti
W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam