Pirkt biļeti
RĪGA | Mākslas centrs ZUZEUM 27. Augusts

MOCARTS UN BRĀMSS

Turpinot pērn aizsākto vasaras koncertu tradīciju, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga šogad jaunā sadarbības projektā ar mākslas centru Zuzeum klausītājiem piedāvā kamermūzikas koncertus baudīt tepat, Rīgas centrā.

Kamerkoncertu sērija ir daļa no mākslas centra Zuzeum gada jubilejas programmas notikumiem. Tās galvenos akcentus mākslā un mūzikā palīdzēs saistīt mākslas zinātniece, vizuālās mākslas vides eksperte un izstāžu kuratore ar savulaik iegūtu profesionālas pianistes izglītību  Inga Šteimane.

 

Mibemolmažora divertisments ir pēdējais no Mocarta 27 divertismentiem, kurš mūzikas vēsturē zināms kā viens no izvērstākajiem stīgu trio. Apskatot Mocarta daiļrades pēdējo piecgadi, kad viena pēc otras sacerētas viņa trīs izcilākās simfonijas, pēdējie klavierkoncerti un jau piedzīvots operas “Dons Žuans” triumfs, minētais stīgu trio bijis kā garīga atslodze gan komponēšanas intensitātē, gan arī muzicēšanā. Zināms, ka divertismenta pirmatskaņojumā Drēzdenē 1789. gadā altu spēlējis pats komponists, un tas ir Mocarta vienīgais stīgu trio. Lai arī stīgu kvarteta formu viņš tika pilnveidojis līdz pilnībai, pie stīgu trio sastāva pēc šī darba Mocarts neatgriezās. Savukārt no divertismenta – klasicismam raksturīgās sešu daļu izklaides mūzikas formas – šajā opusā aizgūta vien struktūra; dramaturģijas virzība tajā pāraugusi divertismenta funkcijas.  

Flauta nav bijis Mocarta iecienītākais instruments. Reiz vēstulē tēvam viņš pat rakstījis, ka nespējot flautu izturēt. Taču, neraugoties uz šiem apgalvojumiem, flautai Mocarts radījis vairākas brīnišķīgas partitūras – gan divus koncertus un koncertu kopā ar arfu, gan arī četrus kvartetus flautai, vijolei, altam un čellam. Viens no iemesliem par labu šādam sastāvam bijusi tā popularitāte amatiermūziķu vidū, bet otrs – Mocarta draugs flautists Johans Baptists Vendlings, kurš 1777. gada ziemā komponistu iepazīstinājis ar Bonnas galmā augušo mākslas patronu nīderlandieti Ferdinandu Dežanu. Viņš bijis labi pazīstams mākslas mecenāts, kurš visai labi pratis spēlēt flautu. Samaksa, ko Mocarts saņēmis par kvartetiem, bijusi lielāka nekā viņa gada alga Zalcburgas kapelmeistara amatā.

 

Brāmsa Klarnetes kvartets ir viens no viņa pēdējiem darbiem, kas pārsteidzošā kārtā ticis uzrakstīts mūža nogalē pēc solījuma vairs nekomponēt. Tam par iemeslu bijusi kāda liktenīga tikšanās Mainingenā, kur Brāmss dzirdējis apbrīnojamā klarnetista Riharda Mīlfelda spēli; tā viņu apbūrusi. Vēlāk Mīlfelda kungu Brāmss sirsnīgi iesaucis par Fräulein Klarinette, taču tieši šim vīram varam pateikties par abām klarnetes sonātēm, klarnetes trio un kvintetu op. 115, ko Brāmss pabeidzis 1891. gadā. Nereti šim kvintetam piedēvē rudenīgu jeb mūža norietam tuvu, pārdomu pilnu noskaņu, ko katrā no daļām apstiprina krītošu melodiju intonācijas, viegla nostalģija un mažorminora nokrāsu mija, tomēr atrises gaitā uzšvirkst arī pa kādam ungāriskākam ritmam un čigāniski aizrautīgam motīvam.

 

Volfgangs Amadejs Mocarts

Divertisments Mibemolmažorā KV 563

                I. Allegro

                II. Adagio

                III. Menuetto, Allegretto, Trio

                IV. Andante

                V. Menuetto, Allegretto, Trio I, Trio II

                VI. Allegro

Agnese Kanniņa, vijole, Ivars Brīnums, alts, Kārlis Klotiņš, čells

 

Volfgangs Amadejs Mocarts

Flautas kvartets Lamažorā KV 298

            I. Andante

            II. Menuetto

            III. Rondeau

Ilona Meija, flauta, Madara Gaile, vijole, Ivars Brīnums, alts, Māra Botmane, čells

 

 

Johanness Brāmss

Klarnetes kvintets siminorā op. 115

            I. Allegro

            II. Adagio

            III. Andantino

            IV. Con moto

Mārtiņš Circenis, klarnete, Agnese Kanniņa, vijole, Kristiāna Krūskopa, vijole, Ineta Abakuka, alts, Madara Norbūte, čells

Pirkt biļeti
W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam