Pirkt biļeti
RĪGA | Mākslas centrs ZUZEUM 28. Augusts

VAKARS PARĪZĒ. MIJO, SENSĀNS, KONESONS

Turpinot pērn aizsākto vasaras koncertu tradīciju, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga šogad jaunā sadarbības projektā ar mākslas centru Zuzeum klausītājiem piedāvā kamermūzikas koncertus baudīt tepat, Rīgas centrā.

Kamerkoncertu sērija ir daļa no mākslas centra Zuzeum gada jubilejas programmas notikumiem. Tās galvenos akcentus mākslā un mūzikā palīdzēs saistīt mākslas zinātniece, vizuālās mākslas vides eksperte un izstāžu kuratore ar savulaik iegūtu profesionālas pianistes izglītību  Inga Šteimane.

Tas bija francūzis Šarls Guno, kurš savu laikabiedru Kamilu Sensānsu dēvējis par “franču Bēthovenu”. Jāteic, Sensānss gan nodzīvoja krietni garāku mūžu nekā Bēthovens, radot vairākus šodien labi zināmus opusus. Īpaši saistošs ir Sensānsa vēlīnās daiļrades periods, kas iestiepjas jau 20. gadsimtā: komponists neseko pretrunīgi vērtētajam modernisma vilnim, bet gan meklē jaunus virzienus, izvērstas formas nomainot pret kameransambļiem. Vēlīnā stila darbiem pieder arī op. 124 – Fantāzija, ko Sensānss komponējis 1907. gadā un visupirms iecerējis vijolei un arfai. Visai mērķtiecīgi komponists klavieres aizstājis ar arfu, piebilstot, ka arfas noslēpumainais skanējums ļauj izbaudīt daudz plašāku krāsu un tembru spektru, nekā to piedāvā klavieres.

Arī “Franču sešinieka” pārstāvja Dariusa Mijo sonāte pārstāv 20. gadsimta pirmās puses franču kamermūziku. Lai arī darbs tapis Riodežaneiro, kur Mijo darbojies franču konsulātā, tajā ir maz brazīļu mūzikas atbalsu. Taču visai harmoniski te sadzīvo Mijo raksturīgā politonālā domāšana, sasniedzot par trīs un vairāk atšķirīgu tonalitāšu vienlaicīgu skanējumu, rimti impresionistikais vērojums un dzīvīgi ritmisko paternu austās vinjetes.

Gijoms Konesons ir viens no vispazīstamajiem franču laikmetīgās mūzikas skaņražiem pasaulē. Viņa ierakstus izdod respektablais Deutsche Grammophon, bet jaundarbus pasūtina kā Eiropas, tā arī Amerikas orķestri. Konesons strādā dažādos žanros, līdzās operām un simfoniskām partitūrām radot arī kormūziku un skaņu celiņus kinolentēm.

“Tehno parāde” (2002) ir visai dzīvs tradicionālā Parīzes elektroniskās mūzikas notikuma pārnesums trim akadēmiskās mūzikas instrumentiem – flautai, klarnetei un sagatavotām klavierēm. Kustības virzītājspēks šeit ir ritms un tā intensitāte mainīgi defilē starp trim vadošajām līnijām.

“Komponējot sekstetu Jaungada koncertam, domāju par saviem draugiem – pianistu Eriku Lesāžu un klarnetistu Polu Meijēru. Iespējams, tieši tamdēļ šī darba raksturs ir viegli nepiespiests un to caurvij franču humors. Pirmajā daļā esmu veidojis atsauci uz amerikāņu minimālisma ritma paternu bezgalīgo miju, otro – kā maigi sentimentālu atmiņu zibsni ar klarnetes bezgalīgu melodiju, savukārt trešo daļu pilda svētku trauksmainais prieks.” (Gijoms Konesons)

 

Kamils Sensānss

Fantāzija flautai un arfai op. 124

Ieva Pudāne, flauta, Dārta Tīsenhofa, arfa

 

 

Dariuss Mijo

Sonāte obojai, flautai, klarnetei un klavierēm op. 47

            I. Tranquille

            II. Joyeux

            III. Emporté

            IV. Douloureux

Ilona Meija, flauta, Pēteris Endzelis, oboja, Mārtiņš Circenis, klarnete,

Elīna Bērtiņa, klavieres

 

 

Gijoms Konesons

“Tehno parāde” flautai, klarnetei un klavierēm

Ilona Meija, flauta, Mārtiņš Circenis, klarnete, Elīna Bērtiņa, klavieres

 

 

Gijoms Konesons

Sekstets obojai, klarnetei, vijolei, altam, kontrabasam, klavierēm

I. Dynamique

II. Nocturne

III. Festif 

 

Pēteris Endzelis, oboja, Mārtiņš Circenis, klarnete, Agnese Kanniņa, vijole, Ivars Brīnums, alts, Viktors Stankevičs, kontrabass, Elīna Bērtiņa, klavieres

Pirkt biļeti
W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam