Pirkt biļeti
RĪGA | Mākslas centrs ZUZEUM 29. Augusts

VAKARS ŅUJORKĀ
REIHS, GLĀSS, BĀRBERS, ČUDARS

Turpinot pērn aizsākto vasaras koncertu tradīciju, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga šogad jaunā sadarbības projektā ar mākslas centru Zuzeum klausītājiem piedāvā kamermūzikas koncertus baudīt tepat, Rīgas centrā.

Kamerkoncertu sērija ir daļa no mākslas centra Zuzeum gada jubilejas programmas notikumiem. Tās galvenos akcentus mākslā un mūzikā palīdzēs saistīt mākslas zinātniece, vizuālās mākslas vides eksperte un izstāžu kuratore ar savulaik iegūtu profesionālas pianistes izglītību  Inga Šteimane.

 

Romantiski spriegais 20. gadsimta amerikānis Semjuels Bārbers dzīves laikā roku iemēģinājis ne tikai kompozīcijā, kur viņam mūža lielāko daļu smaidījusi veiksme un lijusi atzinība, dāvājot pat divas Pulicera prēmijas balvas, bet arī pedagoģijā, diriģēšanā (jāteic gan, bez spožiem panākumiem) un dziedāšanā – Bārbers bijis spožs baritons. Viņš ražīgi darbojies visdažādākajos žanros, katrā no tiem atstājot vismaz pa vienam veikumam. Pūšaminstrumentu kvintetam komponētā “Vasaras mūzika” ieved tveices pielietā saulainā dienvidū, piedāvājot visai izvērstu skaņveides paleti pūšaminstrumentiem, ko Bārbers apguvis, cieši sadarbodamies ar Ņujorkas pūšaminstrumentu kvintetu.

 

Savukārt viņa slavenais Adagio, kas izaudzis no komponista vienīgā Stīgu kvarteta otrās daļas, atpazīstamības ziņā droši var spēkoties ar Gustava Mālera ne mazāk zināmo Adagietto. Darbs pabeigts Romā, kur Bārbers divu gadus aizvadījis kā Romas prēmijas stipendiāts.

 

Ģitārists un komponists Matīss Čudars pēc džeza studijām Amsterdamas Mūzikas konservatorijā pavisam drīz dosies uz Jeila universitāti Konektikutas štatā, lai veldzētu jaunrades slāpes kompozīcijā. Līdz šim akadēmiskajā mūzikā viņš lielākoties komponējis izvērstas formas darbus, bet šajā vasarā piedzimis vijolniecei Martai Spārniņai veltītais Still, kas sevī ietver gan sastingumu un mieru, kādā mūs katru iesvēla aizvadītā gada pasaules notikumu virkne, gan arī vēlmi izlauzties no aizliegumu un ierobežojumu liegtās brīvības.

 

Minimālista Stīva Reiha “Ņujorkas kontrapunkti” piedāvā visai autentisku 1985. gada Ņujorkas pilsētvides skaņu ainavas pārtvērumu. Opusa pirmatskaņotājs bijis amerikāņu klarnetists Ričards Stolcmens, kurš iepriekš sagatavojis astoņu klarnešu un divu basklarnešu ierakstu, kas koncertā sabalsojas ar viņa paša spēlētu – ‘dzīvu’ vienpadsmitās klarnetes līniju. 

Ap to pašu laiku – 1984. gadā – Reiha laikabiedrs Filips Glāss komponē četras nelielas daļas Semjuela Beketa monoizrādei Company, ko spoži nospēlē Frideriks Ņūmens. Vēlāk šīs četras miniatūras pārtop Stīgu kvartetā nr. 2, kur katrā no daļām, iezīmējot arvien jaunus un atšķirīgus ritma paternus, risināta viena uzmācīgi neatlaidīga tematiskā ideja.

 

 

Matīss Čudars

Still solo vijolei (pirmatskaņojums)

Marta Spārniņa, vijole

 

Filips Glāss

Stīgu kvartets nr. 2 Company

                I. Movement 1

                II. Movement 2

                III. Movement 3

                IV. Movement 4

 

Stīgu kvartets "Sponte": Marta Spārniņa, vijole, Liene Neija- Kalniņa, vijole, Ivars Brīnums, alts, Ēriks Kiršfelds, čells

 

Stīvs Reihs

“Ņujorkas kontrapunkts” klarnetei un elektronikai

Mārtiņš Circenis, klarnete

 

Semjuels Bārbers

Stīgu kvartets siminorā op. 11

            I. Molto allegro e appassionato

            II. Molto adagio

            III. Molto allegro. Presto

Stīgu kvartets "Sponte": Marta Spārniņa, vijole, Liene Neija- Kalniņa, vijole, Ivars Brīnums, alts, Ēriks Kiršfelds, čells

 

Semjuels Bārbers

Summer music op. 31 pūtēju kvintetam

Ieva Pudāne, flauta, Māris Kuģis, oboja, Artūrs Perts, klarnete,Elza Ozola, fagots, Kārlis Rērihs, mežrags

Pirkt biļeti
W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam