Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē atklās 15. koncertsezonu

             Ar Karalienes Elizabetes un Pētera Čaikovska konkursu laureāta, beļģu vijolnieka Marka Buškova viesošanos Rīgā, jauno koncertsezonu 25. septembrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē aizsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga. Goda vieta koncerta programmā ierādīta šī gada jubilāram Ludvigam van Bēthovenam — kamerorķestra mūziķu sniegumā klausīsimies meistara 4. simfoniju un uvertīru dziesmuspēlei “Karalis Stefans”. Savukārt Buškova muzikālo talantu un ugunīgo harismu klausītāji varēs novērtēt Leonarda Bernsteina “Serenādes” filosofiskajos dialogos.

Vienlaikus šis ir arī Sinfonietta Rīga jubilejas gads, aizsākot pēc skaita nu jau 15. radošā darba cēlienu. Sezonas atklāšanas notikumu papildinās Franča Beltes fotokolāžu izstāde, kurā mākslinieka acīm tverta orķestra dzīve iepriekšējās sezonas garumā.

 

            Pasaules likteņu lielie konstruktori ir sarūpējuši tiešām dīvainu laiku, kurā Sinfonietta Rīga sāk savu 15. sezonu. Taču iespējams tieši talab mākslām šobrīd ir sevišķa nozīme, jo to izraisītās asociācijas un apziņas plūsmas maiņa varbūt ir tieši tas, kas cilvēkiem patlaban ir nepieciešams”, gatavojoties koncertsezonai, vērtē Normunds Šnē.

 

Roberts Šūmanis Bēthovena ceturto simfoniju raksturojis kā slaidu grieķu jaunavu starp diviem ziemeļu milžiem – Bēthovena Trešo un Piekto simfoniju. Kopš simfonijas pirmatskaņojuma 1806. gadā publikā ir iesakņojies priekštats, ka Bēthovena ģēnija radošais spēks un darbu kvalitāte ir mērāma lineāri kāpjošā līknē, simfoniju numerācijas secībā. Tomēr šis uzskats ir tik vien kā romantiska ilūzija. Lielo simfonisko audeklu paēnā esošās ceturtās simfonijas ievadā klausītājs sastop ne mazāk vērienīgas ainas – te dramatiska spēka un liktens tumšie padebeši mijas ar saulainām mažora nokrāsām un atklāj Bēthovenam tik raksturīgo, dabas ainavu vērojumos kaldināto rokrakstu.

 

Pāršķirot dižā skaņraža mantojuma lappuses, N. Šnē saka:

Vienmēr ir gribējies ticēt, ka katrs Bēthovena simfonijas izpildījums Vīnē šo simfoniju rašanās laikā ir bijusi īsta revolūcija. Un man šķiet, ka ar šādu domu šie darbi ir jāspēlē arī šodien — ka tā ir pirmā reizi, ka tā ir atklāsme, ka šīs idejas vēl nekad nav skārušas pasaules prātus.”

 

Spilgtu vēsturisku naratīvu Bēthovens izklāstījis dziesmuspēlē “Karalis Stefans”, kas kā pasūtījuma darbs tapis par godu Ungārijas ķēniņa Stefana tūkstotsgadei 1811. gadā.

 

Koncertprogrammas viesmūziķa, beļģu vijolnieka Marka Buškova sniegumā dzirdēsim amerikāņu komponista un diriģenta Leonarda Bernsteina jaunības dienu opusu vijolei, stīgām un sitaminstrumentiem “Serenāde, pēc Platona “Dzīru” motīviem”. Bernsteins antīkās pasaules filosofu ideju traktējumam piegājis konceptuāli, radot piecus atšķīrīgus sarunu dalībnieku vēstījumus. Idejām muzikālu formu radušas Faidra, Aristofāna, Eriksamaha, Agatona un Sokrāta monologi.

Darbs veltīts Seržam un Natālijai Kusevickiem un pirmatskaņots 1952. gadā Venēcijas La Fenice teātrī ar Izraēlas Filharmonisko orķestri un vijolnieku Izaku Šternu.

 

Kā veltījums Sinfonietta Rīga 15. koncertsezonai Lielās ģildes foajē būs skatāma jaunā mākslinieka, Roterdamas Villema Kūninga akadēmijas studenta Franča Beltes fotokolāžu izstāde. Darbi tapuši sintezējot un transformējot fotoobjektīva tvertos motīvus kamerorķestra iepriekšējās koncertsezonas laikā.

“Atsaucoties uz franču domātāja Mišela Fuko idejām par heterotopiju, jeb telpas citādību, es veidoju darbu par atšķirīgām sociālām telpām. Vienā atrodas orķestris, citā - klausītājs. Mani vadīja nepārvarama vēlme ielūkoties orķestra telpā dziļāk”, raksturojot darbu tapšanu, saka pats autors.

Franča Beltes darbi š.g. augustā izstādīti ISSP fotoakadēmijas noslēguma izstādē Berga bazāra izstāžu telpā, bet Lielajā ģildē tie būs aplūkojami koncerta norises dienā.

 

Marka Buškova ampluā ir ekspresivitāte. Viņa vijoļspēli raksturo rūpīga iedziļināšanās muzikālajā materiālā, dziļa izpratne par partitūras vēsturiskajiem aspektiem un autentisku interpretāciju. Buškovu iedvesmo vijoles tembrālā līdzība ar cilvēka balsi - tranformējot visplašāko cilvēka emociju gammu mūzikā. viņš publikai liek piedzīvot vēl nebijušu muzikālo pārdzīvojumu.

 

Buškova muzikālo augšupeju iezīmē panākumi vairākos prestižos izpildītājmākslas konkursos. Uzvaras laurus vijolnieks plūcis Anrī Koha Starptautiskajā vijolnieku konkursā Ljēžā, Karalienes Elizabetes konkursā Antverpenē, Monreālas starptautiskajā izpildītājmākslinieku konkursā. Pērn Buškovs izcīnīja otro vietu Pētera Čaikovska konkursā Maskavā, kā arī saņēma Dortmundes Kultūras fonda mūzikas balvu.

 

Buškovs ir sadarbojies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Staņislavs Kočanovskis, Hovards Grifitss, Andrejs Boreiko un Kristofs Ešenbahs. Kā solists Buškovs uzstājies kopā ar Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri, Turīnas Radio un televīzijas (RAI) simfonisko orķestri, Hamburgas Ziemeļvācijas radio (NDR) simfonisko orķestri, Stavangeras simfonisko orķestri, Lježas Karaliskās filharmonijas orķestri, Maskavas filharmonijas orķestris un Reinas pavalsts simfonisko orķestri. Pēc Marisa Jansona ielūguma Buškovs 2014. gadā piedalījās Karaliskā Concertgebouw orķestra koncertcikla "Essentials" atklāšanas koncertā.

 

Kā dedzīgam kamermūziķim Markam Buškovam veidojusies auglīga muzikālā sadarbība ar pianistiem Georgiju Dubko un Kristoferu Parku, čellistiem Alekseju Stadleru un Kianu Soltani, altistu Adrienu Boisso. Buškovs ir biežs un gaidīts viesis starptautiskos mūzikas festivālos, tostarp Verbjē un Davosā. Viņš ir kāpis uz daudzu ievērojamu koncertzāļu skatuvēm - Parīzes Theatre de la Ville, Berlīnes Konzerthaus, Londonas Vigmora zālē, Elbas filharmonijā Hamburgā.

 

W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam