Sinfonietta Rīga pasaulslavenā igauņu diriģenta Pāvo Jervi vadībā atklās Pērnavas mūzikas festivālu

Svētdien, 11. jūlijā plkst. 20.00 Pērnavas festivāla atklāšanas koncertā uz Pērnavas koncertzāles skatuves kāps Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga maestro Pāvo Jervi (Paavo Järvi) vadībā. Festivāla vienpadsmit pastāvēšanas gados šī ir jau otrā reize, kad nozīmīgā mūzikas foruma atklāšanas gods tiek uzticēts latviešu mūziķiem. Koncerta programmā iemirdzēsies divi ievērojamākie mūsdienu igauņu komponistu vārdi. Publikas vērtējumam tiks sniegts Erki Svena Tīra (Erkki-Sven Tüür) Grammy balvai nominētais darbs “L’ombra della Croce”, kā arī divi Arvo Pērta (Arvo Pärt) pie mūsdienu klasikas “zelta kanona” pieskaitāmi opusi – “Summa” un “Fratres”. Pēdējā vijoles solo atskaņos Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertrmeistare Trīna Rūbela. Koncerta vainagojumā – veltījums pērnā gada jubilāram Ludvigam van Bēthovenam. Pāvo Jervi un Sinfonietta Rīga sniegumā tiks atskaņota dižā klasiķa astotā simfonija.

Vienu no visvairāk gaidītajiem vasaras muzikālās dzīves notikumiem Baltijā – ikgadējo Pērnavas mūzikas festivālu 2010. gadā nodibināja ievērojamā Jervi mūziķu dinastija. Desmit gadus ilgajā pastāvēšanas vēsturē festivāls ir spējis iekarot stabilu vietu Ziemeļeiropas muzikālo norišu kalendārā. Par festivāla galveno  norises vietu kļuvusi 2002. gadā atklātā Pērnavas koncertzāle.

Par Igaunijas vasaras galvaspilsētu dēvētā kūrortpilsēta ir cieši saistīta ar Jervi dinastijas vārdu. Šeit savas bērnības vasaras kopā ar tēvu, leģendāro diriģentu Nēmi Jervi ir pavadījis vēlākais Orchestre de Paris, Brēmens vācu kamerfilharmonijas un Cīrihes Tonhalles orķestra mākslinieciskais vadītājs Pāvo Jervi. Šeit, apliecinot Pērnavas īpašo muzikālās pievilcības spēku, jaunu radošo enerģiju vasaras atvaļinājumos Baltijas jūras krastā ir smēlušies komponists Dmitrijs Šostakovičs un vijolnieks Dāvids Oistrahs.

Festivāla atklāšanas koncertā Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistares Trīnas Rūbelas un Sinfonietta Rīga sniegumā dzirdēsim Arvo Perta (1935) opusu “Fratres” (tulkojumā no latīņu valodā – “Brāļi"). Skaņdarbs spilgti izsaka Arvo Perta 20. gs. 70. gados iedibināto personīgo muzikālā minimālisma stilu – tintinnabuli. Šis jaunieviesums ir kas vairāk par kompozīcijas tehniku vai stilistiskiem meklējumiem. Tintinnabuli realitātes tvērumā manifistējas Perta pašatklāsme, distancējoties no modernisma muzikālās izteiksmes un pievēršoties baznīcas mūzikas studijām. Komponists ir pārliecināts, ka, lai rastos mūzika, pilnībā pietiek kaut vai ar vienu skaisti nospēlētu skaņu.

Pie šī perioda sacerējumiem pieder arī otrs koncertā atskaņojamais Perta opuss “Summa”. Sākotnēji darbs sarakstīts kora balsīm, bet 1992. gadā autors sagatavoja skaņdarba pārlikumu pasaulslavenajam “Kronos kvartetam”. Raksturojot skaņdarbu, Arvo Perts 1994. gadā teicis:
“Esmu izstrādājis striktu kompozīcijas sistēmu, kuru nu jau divdesmit gadus izmantoju savas mūzikas radīšanā. “Summā” esmu visstriktāk pieturējies savai kompozīcijas sistēmai, bet vienlaikus šis arī ir vismīklainākais manas daiļrades auglis.

 

Hijumā salā dzīvojošais Erki Svens Tīrs (1959) ir vēl viens igauņu komponists, kura mūziku pazīst un augstu vērtē tālu aiz mūsu kaimiņzemes robežām. Pērnavas festivāla atklāšanas koncertā iekļauts Tīra darbs no 2015. gadā izdotā skaņu ieraksta “Gesualdo”. Šajā konceptuālajā mākslas darbā, tā autori – Erki Svens Tīrs un viņa austrāliešu kolēģis Brets Dīns reflektē par Venozas prinča un komponista Karlo Džezualdo (1566-1613) laikmetu, mūziku, likteni. Albumā kārtota oriģinālā Džezualdo mūzika un Dīna un Tīra muzikālais atspulgs 21. gs. realitātē. Albumu ieskaņojuši Tallinas kamerorķestris un Igaunijas filharmonijas kamerkoris diriģenta Tenu Kaljustes vadībā. 2017. gadā skaņu ieraksts novērtēts ar nomināciju prestižajai Grammy balvai. Pērnavas festivālā dzirdēsim vienu no diviem Erki Svena Tīra albumam radītajām kompozīcijām.

 

Astotā simfonija, ko daudzi Ludviga van Bēthovena (1770-1827) daiļrades pazinēji nevairās uzskatīt par vienu no izcilākajiem meistara simfoniskajiem audekliem, komponēta 1812. gada vasarā, drīz pēc Septītās simfonijas pabeigšanas. Tajā netrūkst ironisku mājienu, muzikālu “everģēlību” un draiska humora klātbūtnes. Atšķirībā no citiem Bēthovena simfoniskajiem lieldarbiem, Astotā simfonija nav veltīta konkrētam notikumam vai personai. Kā savulaik norādījis ievērojamais britu muzikologs Entonijs Hopkins, Astotās simfonijas brīžam vieglprātīgais, brīžam rotaļīgais raksturs saistāms ar Bēthovena brāļa Johana mīlas dēkām, kas dižo komponistu vienlaikus kaitinājušas un uzjautrinājušas. Plaši izplatīts ir pieņēmums, ka simfonijas centrālo motīvu inspirējis vācu inženiera, smalko mehānismu meistara un Vīnes galma mehāniķa Johana Melcela 1808. gada izgudrojums – proti, metronoms. Ar gadiem leģenda par metronoma lomu Astotās simfonijas radīšanā tikai pieņēmās spēkā un kā arguments tika piesaukts Bēthovena skaņdarbu katalogā nereģistrēts kanons četrām balsīm “Ta ta ta, mīļais Melcel, lai dzīvo sveiks!”. Šī sirsnīgā joku melodija tikusi sacerēta svētku pusdienām par godu slavenajam smalkmehāniķim. Tomēr gluži iespējams, ka kanona autors ir nevis Bēthovens, bet gan komponista sekretārs Antons Šindlers, kurš savu mūžu veltījis Bēthovena personības dievišķošanai un apvīšanai ar leģendām.

Vaicāts, kamdēļ citas viņa simfonijas ir iemantojušas plašāku publikas atzinību, Bēthovens atcirtis, ka tamdēļ, ka Astotā simfonija ir viņa labākā simfonija. Cita starpā, Bēthovens Astoto simfoniju mēdzis mīļi dēvēt par savu “mazo Famažora simfoniju”, pretstatot to citai šajā toņkārtā rakstītai, bet apjomā krietni izvērstākai Sestajai simfonijai.

 

Pērnavas festivāls norisināsies no 11.-18. jūlijam un savus klausītājus pulcēs ne vien Pērnavas koncertzālē, bet arī Sv. Elizabetes baznīcā un vēsturiskajā kūrmājās zālē.

Viena no svarīgām festivāla misijām ir jauno mūziķu izglītošana. Šīgada meistarklasēs par pedagogiem aicināti arī latviešu mūziķi – vijolniece Eva Bindere un klarnetists Guntis Kuzma. Savukārt studentu statusā pie diriģentiem Pāvo un Kristiāna Jervi skolosies kamerkora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs, diriģents Aivis Greters un čelliste Margarita Balanas.

 

Festivāla koncerti klausāmi gan klātienē, gan arī tiešsaistē Pērnavas festivāla TV tīmekļa vietnē https://parnumusicfestival.tv/pmf

Vairāk par festivālu un koncertu programmu var iepazīties festivāla oficiālajā mājas lapā: https://parnumusicfestival.ee/en/home/

W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam