MOCARTA KONCERTVAKARS ZIEMEĻNIECISKĀS NOSKAŅĀS

Sestdien, 28. janvārī Lielajā ģildē Sinfonietta Rīga publiku aicina tikties ar spožo Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas lietpratēju un Ziemeļvalstu mūzikas popularizētāju, somu diriģentu Juhu Kangasu. Koncertā tiks atskaņota ģeniālā austriešu klasicisma dižgara 1782. gadā tapusī “Hafnera simfonija”, mūsdienu komponistu - soma Pēra Henrika Nūrdgrēna (Pehr Henrik Nordgren) un lietuvietes Onutes Narbutaites (Onutė Narbutaitė) opusi, bet Mocarta 23. klavierkoncertā Rīgas publiku solās žilbināt izcilais Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš.

 

Somu diriģenta, Latvijas Lielās mūzikas balvas 1997. gada laureāta Juha Kangasa atgriešanās Rīgā ir gluži vai likumsakarīga. Šoreiz, uzsvaru liekot uz savas lielās mūža kaislības – Mocarta muzikālās daiļrades studijām, Kangass kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem no jauna uzaudīs dzirkstošā austriešu komponista skaņu audeklu – 35. simfoniju Remažorā, kas plašāk pazīstama ar Zalcburgas augstmaņu Hafneru vārdu.

Simfonijai ir priekšvēsture. Jau 1776. gadā Leopolda Mocarta draugs, agrīno Mocarta koncertturneju atbalstītājs, Zalcburgas birģermeistars Zigismunds Hafners seniors Mocartam pasūtīja skaņdarbu savas meitas Marijas Elizabetes kāzu ceremonijai. Majestātiskā serenāde Hafnerus no sirds sajūsmināja, jo tajā atspoguļojās Zalcburgas goda pilsoņiem atbilstošā dižciltība un vienlaikus arī Mocartam tik raksturīgā nepiespiestā līksme un dzīvesprieks. Sešus gadus vēlāk Hafneri Mocartam pasūtīja vēl vienu serenādi, šoreiz Zigismunda Hafnera juniora nobilitācijas ceremonijai. Nav gan droši zināms, vai Mocarts, kurš 1782. gada jūlijā strādāja pie operas “Bēgšana no Serajas” un gatavojās laulībām ar Konstanci Vēberi, patiešām serenādi pabeidzis nospraustajos termiņos, taču jau gada nogalē savam tēvam darīja zināmu, ka vēlas serenādi atskaņot atsevišķā koncertā. Vēlreiz atgriezies pie partitūras, Mocarts nolēma to kardināli pārstrādāt, atmetot ievada maršu un vienu no menuetiem, bet orķestrāciju bagātinot ar divām flautām un klarnetēm. Tādējādi serenāde ieguva simfoniska darba aprises, un šādā redakcijā tā pirmo reizi arī tika atskaņota Vīnes pilsētas teātri 1783. gada 23. martā.

 

Līdztekus Hafnera simfonijai Lielajā ģildē tiks atskaņots vēl kāds cits ievērojams Mocarta sacerējums – 23. klavierkoncerts Lamažorā, ko autors radījis 1786. gadā, īsi pirms leģendārās operas “Figaro kāzas” pirmatskaņojuma un, kas acīmredzami iespaidojis arī klavierkoncerta dramatisko raksturu. Klavierkoncertā izklāstā jaušams zināms operiskums, turklāt smeldzīgi melanholiskajā Adagio daļā var saklausīt cita ievērojama Mocarta skatuves darba, operas “Dons Žuans” melodisko tēmu "Ah! taci ingiusto core!".

23. klavierkoncerta atskaņojums Lielajā ģildē bez šaubām solās būt notikums pats par sevi, jo Mocarta interpreta ampluā šoreiz iejutīsies Reinis Zariņš, viens no redzamākajiem mūsdienu latviešu pianistiem, kura vārds latviešu mūzika rakstāms ar lielo burtu vien kaut vai par viņa dedzīgo aizraušanos ar latviešu autoru darbu atskaņojumiem. Visbeidzot Eiropas un Ziemeļamerikas koncertzālēs rūdīto pianistu Zariņu ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga vieno kāds šarmants fakts - abi ir trīskārtēji Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti.

Līdztekus Mocarta “mānijai”, diriģents Juha Kangass ir ne mazāk pazīstams kā nenogurstošs Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikas proponētājs. Tieši par ieguldījumu latviešu mūzikas atpazīstamības veicināšanā somu diriģents 1997. gadā saņēma Latvijas Lielās mūzikas balvu.

Lielās ģildes prožektoru gaismā tiks celts Kangasa domubiedra, somu komponista Pēra Henrika Nūrdgrēna opuss Rock score 19 stīginstrumentiem, savukārt Baltijas pārstāvniecību koncertā nodrošinās redzamākā lietuviešu mūsdienu komponiste Onute Narbutaite ar opusu Was there a butterfly?

 

Narbutaites mūzika tiek atskaņota Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidkorejā un lielā mērā šādai viņas daiļrades atzinībai savu roku ir pielicis arī Juha Kangass, kurš kopā ar Ostrobotnijas kamerorķestri komponistes intelektuāli piesātinātos un smalki izstrādātos skaņdarbus regulāri atskaņo un arī ieraksta.

Neapšaubāmi vēl jo ciešākas profesionālās un garīgas saites Kangasam ir veidojušās ar tautieti, somu komponistu Pēru Henriku Nūrdgrēnu, sava veida akadēmiskās mūzikas “hipiju”, kurš savulaik mūziku studējis gan dzimtajā Somijā, gan Japānā, bet noenkurojies un visu savu atlikušo dzīvi pavadījis mazajā Somijas pilsētiņā Kaustinenā, kas plašāk pazīstama kā somu folkmūzikas meka.

 

Abi komponisti katrs savā veidā pārstāv savas dzimtās zemes vibrācijas, gan skaņas kultūras un telpas izjūtas, gan vizuļojoša “ziemeļnieciskuma” un lokālo tradīciju nozīmē. Abu skaņražu daiļradi skaidri caurvij vārdos grūti aprakstāms autentiskums, un ne velti šī mūzika ir un paliek Juhas Kangasa lielo interešu lokā un, līdzīgi kā Mocarta atstātais mantojums, pauž savas zemes vitālo spēku un krāsas tik tieši un godīgi.

 

Foto: Andris Sproģis © , Aiga Ozo © 

W. A. Mozart - Symphony No. 41 "Jupiter"
F. Mendellsohn - Symphony No. 3
Linda Leimane - Guesstimations
R. Strauss - Oboe Concerto
Mēs skanam