Passacaglia de la Vita | Vasaras Vakara Kamermūzika
Programmā:
Stefano Landi Passacaglia de la Vita
Dīterihs Bukstehūde Kantāte “Kā briedis brēc pēc ūdens upēm“
Huanss Araņjess Čakona Un sarao de la chacona (Chacona 'A la vida bona')
Kristoforo Karesana Tarantella
Johans Kristofs Bahs Čakona “Mein Freund ist mein un ich bin sein” no kantātes “Meine Freundin , du bist schon”
Antonio Kaldāra Čakona
Žaks Morels Čakona
Arakandželo Korelli La Follia
Henrijs Pērsels The Plaint no “The Fairy Queen””
Frančesko Kavalli Vieni, vieni in Questo seno no operas “La Rosinda”
Solo skaņdarbs klavesīnam (TBA)
Piedalās:
Agnese Kanniņa /vijole/
Māra Botmane /čells/
Vita Rozēna- Gaļicka /flauta/
Ieva Saliete /klavesīns/
Dārta Liepiņa /vokāls/
Ansis Bētiņš /vokāls/
Sinfonietta Rīga koncertcikla “Vasaras vakara kamermūzika” atklāšanas svētki šoreiz nodoti senās mūzikas lietpratēju rokās. Aicinot aizdomāties par mūžzaļām vērtībām un dzīves pārejošo dabu, šīs programmas centrā likta teju hipnotiska Stefano Landi kompozīcija Passacaglia della Vita. To ieskaujošajos baroka skaņurakstos iemiesotā mīlas smeldze un dejā paustā līksme, rāmā paļāvība uz Pestītāju un ugunīgi trauksmainās kaislības spēcīgi sabalsojas ar itāļu meistara izdziedātās dzīves pasakaljas tematiku. Tās daudzšķautņainību paspilgtinoši izgaismo gan fragmenti no alegorijām piesātinātās Dītriha Bukstehūdes kantātes “Kā briedis brēc pēc ūdens upēm”, gan Henrija Pērsela operas “Feju karaliene” un tā dēvētā “Londonas Baha” svinīgās “Kāzu kantātes”. Pasakaljai žanriski radniecīgus vaibstus te iekrāso arīdzan veselas četras dažādos Eiropas centros un nomalēs sakņotas dzirkstošas elegances un gaišas melanholijas cauraustās čakonas.
Teksts: Santa Bušs
Dizains: Matīss Zvaigzne