Sinfonietta Rīga sniegs koncertu Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw zālē

Svētdien, 27. novembrī Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga pirmo reizi savas pastāvēšanas vesturē kāps uz pasaulslavenās Amsterdamas koncertzāles skatuves. Pie orķestra diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs un Latvijas klausītājiem labi pazīstamais mūziķis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmā oboja Aleksejs Ogrinčuks. Programmu būs iespēja noklausīties arī Latvijā – ar vienīgo koncertu Daugavpils Vienības namā zālē mūziķi viesosies 24. novembrī.

 

Nedēļu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienai veltītā koncerta Latvijas Nacionālajā teātrī Sinfonietta Rīga par mūsu valsts kultūras saniegumiem vēstīs no prestižās Amsterdamas Concertgebouw skatuves. Koncertu tiešraidi nodrošinās Nīderlandes Radio NPO 4 un sadarbībā ar Eiropas raidorganizāciju apvienību EBU to būs iespējams attālināti noklausīties arī vairākās citās Eiropas valstīs.

 

Iepriekš Sinfonietta Rīga koncertējusi arī citviet Nīderlandē – Roterdamā, Amsterdamā, Eindhovenā.

 

Īpaši šim nozīmīgajam notikumam sagatavotajā koncertprogrammā Sinfonietta Rīga atskaņos Jozefa Haidna, Segeja Prokofjeva un Johana Sebastiana Baha mūziku. Orķestra vadības groži šajā nozīmīgajā notikumā uzticēti obojistam un diriģentam Aleksejam Ogrinčukam, ar kuru orķestri saista daudzi spilgti sadarbības brīži agrāk.

 

Jozefa Haidna (1732-1809) spalva radījusi virkni meistardarbu, dodot būtisku artavu teju visās tolaik eksistējošajās mūzikas formās un liekot pamatus jauniem žanriem, kamdēļ vēl šodien šis vecākais no Vīnes klasiķiem tiek dēvēts par klasiskās simfonijas un arī stīgu kvarteta “tēvu”. Mūsdienās Haidna pēdējo divpadsmit simfoniju kopums pazīstams kā “Londonas simfonijas” un vērtējams gan kā šī Vīnes klasiķa simfoniskā brieduma augstākais sasniegums, gan kā tilts starp Volfganga Amadeja Mocarta pēdējiem simfonijas žanra šedevriem un Ludviga van Bēthovena pirmajiem simfoniskajiem opusiem. Amsterdamā Sinfonietta Rīga atskaņos Haidna pēdējo – 104. simfoniju, kas tapusi 1795. gadā Londonā un pirmatskaņota pie diriģenta pults stājoties pašam autoram.

Haidna mūzikas dzirksteļojošais dzīvesprieks un enerģija saklausāma arī Sergeja Prokofjeva (1891-1953) Pirmajā simfonijā. Šis 1917. gada vasarā tapušais darbs pazīstams arī ar nosaukumu “Klasiskā simfonija” un raksturojams kā izcils neoklasicisma stilistikas piemērs. Komponists teicis: “Man liekas, ja Haidns būtu dzīvojis līdz mūsdienām, viņš būtu saglabājis savu rakstības veidu un tai pašā laikā - uztvertu arī jaunā laikmeta elpu. Šādu simfoniju tad arī man gribējās uzrakstīt.”

 

Johana Sebastiana Baha (1685-1750) mūzikas diženums ir virzījis pasaules prātus un idejas, viņa mūzika skan cauri gadsimtiem un pietuvina klausītājus cilvēka esības izziņai. Baha mūzika ir pārpilna dažādiem simboliem un kodiem, kas gan apzināti, gan neapzināti iedarbojas uz ikvienu, kurš mūzikā meklē stiprinājumu, līdzsvaru un mieru. Viņa teju pirms trim gadsimtiem Leipcigā tapušais Lieldienām veltītais darbs ir stāsts no brīža, kad tiek uziets Jēzus tukšais kaps, līdz pat Augšāmcelšanās priekam. Alekseja Ogrinčuka sniegumā klausītāji varēs novērtēt šī vokālinstrumentālā cikla Adagio daļu ar tik iezīmīgo obojas melodiju.

 

Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw ir viena no pasaules atpazīstamākajām un vienlaikus arī akustiski izcilākajām koncertzālēm. Tās pirmsākumi meklējami 1882. gadā, kad Amsterdamas Odeona teātrī tika dibināta publiskā akciju sabiedrība modernas koncertzāles celtniecībai. Vieta tika izvēlēta ārpus Amsterdamas vēsturiskā viduslaiku centra, kūdras purvos, kas šodien neapšaubāmi ne mazākajā mērā vairs neasociējas ar nomali. Teritorija, kas Amsterdamas pašvaldībā tika iekļauta tikai 1896. gadā, tika intensīvi apgūta. Iepretim topošajai Concertgebouw ēkai 1885. gadā tika uzbūvēts arī Karaliskais mākslas muzejs. Savukārt pēc arhitekta Ādolfa Leonarda van Genta projekta tapusī Concertgebouw ēka pēc piecu gadu celtniecības, ar svinīgo koncertu tika atklāta 1888. gada 11. aprīlī. Šajā notikumā piedalījās 120 mūziķu liels simfoniskais orķestris un 500 dziedātāju plašs koris, atskaņojot Riharda Vāgnera, Georga Frīdriha Hendeļa, Johana Sebastiana Baha un Ludviga van Bēthovena mūziku.

Līdztekus Bostonas Symphony Hall un Vīnes Musikvereinsaal, Amsterdamas Concertgebouw Lielā zāle tiek uzskatīta par vienu no pasaules izcilākajām akustiskajām koncertzālēm. Ēkas 125. gadadienas svinību laikā 2013. gadā Concertgebouw ieguva Karalisko titulu, turpmāk nesot Karaliskās Concertgebouw zāles nosaukumu.

 

Kritiķu allaž cildinātais un klausītāju mīlētais obojists Aleksejs Ogrinčuks (1978) koncertē jau kopš trīspadsmit gadu vecuma. Viņš ir daudzu prestižu konkursu laureāts, tai skaitā bijis jauno talantu programmu “Rising Stars” un “BBC New Generation” dalībnieks. Nešaubīgi var teikt, ka nozīmīgākais pagrieziens Ogrinčuka muzikālajā karjerā kļuva 1998. gadā izcīnītā pirmā vieta Ženēvas Starptautiskajā mūzikas festivālā. Šai uzvarai sekoja uzvara Juventus pūšaminstrumentu konkursā Austrijā un Natixis fonda balva gadu vēlāk. Victoires de la Musique Classique apbalvošanas ceremonijā 2002. gadā (Francijas augstākais apbalvojums mūzikā) Ogrinčuks ieguva ne vien “Gada ārvalstu mākslinieka” titulu, bet saņēma ar skatītāju balsojuma balvu.


Viņa pedagogu vidū pirmkārt būtu minams leģendārais franču obojists Moriss Burgs (Maurice Bourgue), kura pieredzi un zināšanas Ogrinčuks ar izcilību licis lietā savā muzikālajā karjerā, bet kā mācībspēks šo bagātību nodot tālāk nākamajām mūziķu paaudzēm.

 

Kopš 2005. gada Ogrinčuks ir Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra oboju grupas koncertmeistars, muzicējot gan maestro Marisa Jansona, gan Daniela Gati vadībā. Pirms stāšanas Amsterdamas orķestra mūziķu rindās, Ogrinčuks pirmās obojas vietu ieņēmis arī Roterdamas filharmoniskajā orķestri.

Kā solists Ogrinčuks sadarbojies ar daudziem atzītiem pasaules līmeņa orķestriem - BBC simfonisko orķestri, Karalisko filharmonisko orķestri, Berlīnes Kontzerthausorchester, Budapeštas Festivāla orķestri, Skotijas Karalisko orķestri, Beļģijas Nacionālo orķestri, Bāzeles simfonisko orķestri, Malaizijas filharmonisko orķestri, Taivānas Nacionālo orķestri, Sinfonia Varsovia, Kremerata Baltica, Amsterdamas Sinfonietta un daudziem citiem.

Oboists muzicējis daudzu pasaulslavenu diriģentu vadībā, viņu vidū - Seidži Ozava, Kents Nagano, sers Endrjū Deiviss, Daniels Hardings, Jirži Belohlaveks, Jāps van Zvēdens un Andris Nelsons.

Ne mazāk bagāta un aizraujoša ir Ogrinčuka solomākslinieka un kamermūziķa radošā pieredze. Ogrinčuks ir uzstājies Parīzes Chatelet teātrī un Elizejas lauku teātrī, Vīnes Mūzikas biedrības zālē, Londonas Karaliskajā Albertholā un Vigmora zālē, Kārnegija zālē Ņujorkā un Santorī zālē Tokijā. Viņš tiek regulāri aicināts arī uz prestižākajiem mūzikas festivāliem: Ogrinčuks ir uzstājies BBC Promenādē, MIDEM mūzikas konferencē Kannās, Verbjē un Lucernas festivālos, Berliner Festspiele un Edinburgas Starptautiskajā festivālā.

Viņa kamermūzikas partneru vidū minami tādi vārdi kā vijolnieks Gidons Krēmers, rumāņu pianists Radu Lupu, basbaritons Tomass Kvasthofs, čellists Miša Maiskis, vijolnieks un diriģents Vladimirs Spivakovs, altists Jurijs Bašmets, pianists Žans Īvs Tobodē, obojists Moriss Burgs un altiste Tabea Cimmermane. Ogrinčuks sadarbojies arī pasaulslavenajiem BelceaEben, un Tokijas stīgu kvartetiem.

Kopš 2011. gada Ogrinčuks ir obojas klases profesors Ženēvas mūzikas augstskolā. Kā viesprofesors Ogrinčuks darbojies arī Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un Basku zemes mūzikas augstskolā Sansebastjanā. Kopš 2010. gada Ogrinčuks ir arī Hāgas konservatorijas profesors.

Aleksejs Ogrinčuks spēlē tradīcijām bagātās franču kompānijas Marigaux instrumentu.

 

  • News photo
  • News photo
  • News photo

Dalies