Jērgs Vidmanis kļūs par Sinfonietta Rīga māksliniecisko partneri

             Izskanot 17. sezonas noslēdzošajam koncertam, Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē izziņo nākamās, 18. sezonas programmu. Līdztekus saturiski daudzpusīgām un intriģējošām muzikālām norisēm, atzītiem ārvalstu un pašmāju solistiem un viesdiriģentiem, tās centrālais notikums būs jaunā mākslinieciskā partnera Jērga Vidmaņa inaugurācijas koncerti Rīgā un Liepājā.

 

Jērgs Vidmanis ir viens no daudzpusīgākajiem savas paaudzes māksliniekiem. Akadēmiskās mūzikas pasaulē, jo īpaši vācvalodīgajā kultūrtelpā, Jērgu Vidmani vienlīdz augstu vērtē kā komponistu, klarnetistu un diriģentu. 2022./2023. gada koncertsezonā viņš turpina ražīgu radošo darbu, īstenojot savus mākslinieciskos mērķus visos viņam ierastajos izteiksmes veidos, tostarp kā vieskomponists un viesdiriģents Sanpaulu simfoniskajā orķestrī un Taivānas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kā rezidējošais mākslinieks: Amsterdamas Karaliskās Concertgebouw zāles Zaterdag Matinée programmā, Frankfurtes Alte Oper un Antverpenes mākslas centrā de Singel. 2023./2024. gada sezonā Vidmanis izvēlēts par Berlīnes filharmoniķu rezidējošo komponistu.

 

Kopīgi veidotas koncertprogrammas, draudzība un uzticēšanās orķestra un ievērojamā vācu mūziķa starpā veidojusies vairāku gadu garumā.

Orķestra mākslinieciskās izaugsmes ceļā šo attiecību stiprināšana ir būtisks notikums. Uzsverot evolucionārā pagrieziena punkta nozīmi, Normunds Šnē pauž:

 

“Abpusēja sirsnība un cieņa ir pamats Sinfoniettas sadarbībai ar Jērgu Vidmani. Mēs vēlamies attīstīt šo saikni un izbaudīt iedvesmas piepildītus brīžus uz skatuvēm Latvijā un Eiropā.”

 

Līdztekus klasicisma, romantisma un 20. gadsimta mūzikai Sinfonietta Rīga 18. koncertsezonā saviem klausītājiem piedāvās arī vairākus latviešu mūzikas pirmatskaņojumus.

 

Sezonas ievadā 22. septembrī Lielajā ģildē un 23. septembrī Valmieras Kultūras centrā atkal iemirdzēsies virtuozā akordeoniste Ksenija Sidorova, ar kuru iepriekš orķestris sadarbojies sniedzot virkni koncertu Latvias simtgades koncerttūrē Zviedrijā 2018. gadā.

 

Klausītāju iecienītajā Rudens Kamermūzikas festivālā orķestra vadības grožus savās rokās ņems harismātiskais Minhenes kamerorķestra galvenais diriģents Klemenss Šulds. 14. oktobra koncertā “Haidna uvertīra un Bēthovena Otrā simfonija” lielo klasicisma laikmeta skaņražu partitūrām līdzās stādīta mūsdienu britu komponista Tomasa Adesa skaņumāksla un poļu modernista Vitolda Lutoslavska dubultais koncerts obojai un arfai, kurā solistu godā aicināti pieredzējušie mākslinieki Egils Upatnieks un Ieva Šablovska.

 

3. novembrī Lielajā ģildē un 4. novembrī Latgales vēstniecībā GORS pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša Koncerts klavesīnam, kuru orķestris Normunda Šnē vadībā atskaņos kopā ar šībrīža vadošo Latvijas klavesīnisti Ievu Salieti.

 

Romantisma ilgu un sapņu pilnajā pasaulē tiksimies 9. decembra programmā “Šūmaņa “Naktsdziesma” un Šūberta “Nepabeigtā simfonija””. Uz Lielās ģildes skatuves orķestris aicinās Latvijas Radio kori, bet pie abu koektīvu diriģenta pults stāsies festivālā “Vīnes Klasika” Rīgas publikas iemīlētais portugāļu zižļa meistars Dinišs Souza.

 

Nešaubīgi, ka šīs sezonas nozīmīgākais notikums būs izcilā vācu klarnetista, diriģenta un ražīgā komponista Jērga Vidmaņa inaugurācijas koncerti, uzsākot ar kamerorķestri ilgtermiņa sadarbību māklinieciskā partnera ampluā. Publikai būs iespēja kļūt par šī vienreizējā notikuma lieciniekiem 2. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” un 3. februārī Lielajā ģildē Rīgā.

 

Plašāka informācija par 18. sezonas koncertiem pieejama orķestra mājas lapā www.sinfoniettariga.lv.

Koncertu biļetes, t.sk. abonementi nopērkami visās “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā. Iegādājoties biļetes atsevišķiem koncertiem – skolēniem, studentiem un pensionāriem tiek piemērota 50% atlaide.

 

 

            Jērgs Vidmanis dzimis Minhenē 1973. gada 19. jūnijā. Studējis klarnetes spēli Minhenes Mūzikas augstskolā pie Gerda Starkes un vēlāk pie Čārlza Neidiha Džuljarda skolā Ņujorkā (1994-1995). Līdztekus klarnetes spēlei viņš jau vienpadsmit gadu vecumā sācis apmeklēt kompozīcijas nodarbības pie Kaja Vestermana, vēlāk studijas turpinot pie Vilfrīda Hillera un Hansa Vernera Hences (1994-1996), kā arī Heinera Gebelsa un Volfganga Rīma Karlsrūē (1997-1999). Kā virtuozam klarnetistam Vidmaņa lielākā aizraušanās vienmēr bijusi kamermūzika. Viņa skatuves partneru vidū minamas tādas mūslaiku mūzikas izcilības kā pianists Daniels Barenboims, altiste Tabea Cimmermane, obojists Heincs Holigers, pianists Andrāšs Šifs, altiste Kima Kaškasjana un pianiste Helēna Grimo. Kā koncertmākslinieks lielu publikas un kritiķu atzinību Vidmanis guvis kā dzimtajā Vācijā tā arpus savas valsts robežām. Vidmanim veltīti vairāki viņa laikabiedru sacerēti skaņdarbi, tostarp Volfganga Rīma “Mūzika klarnetei un orķestrim”, Ariberta Reimaņa "Cantus", Heinca Holigera “Rechant”. No 2001. līdz 2015. gadam Vidmanis bijis klarnetes spēles profesors Freiburgas Mūzikas augstskolā, kopš 2009. gada arī kā kompozīcijas profesors. Kopš 2017. gada viņš savu pieredzi un zināšanas nodod Berlīnes Barenboima-Saida akadēmijas jaunajiem talantiem.

Savā komponista ampluā 21. gadsimta akadēmiskās mūzikas pasaulē Vidmanis ieņem ne mazāk izcilu vietu. Viņa daiļrades kodolu veido sacerējumi stīgu kvartetam, taču plaši pazīstami un bieži atskaņoti ir arī komponista lielformas darbi - gan orķestru partitūras, gan skatuves žandra darbi.

Viens no šādiem veikumiem ir viņa triloģija lielam orķestrim: Lied (2003/2007), Chor (2004) un Messe (2005). Otrs nozīmīgākais Vidmaņa cikls sevī ietver tādas partitūras kā Labyrinth (2005), Zweites Labyrinth (2006) un Drittes Labyrinth (2013/2014), kā arī trompetes koncertu “Ceļā uz paradīzi” (Labyrinth IV), ko 2022. gadā pirmatskaņojis izcilais zviedru trompetists Hokans Hardenbergers kopā ar Leipcigas Gewandhaus orķestri diriģenta Andra Nelsona vadībā.

Vidmaņa Pirmā vijolkoncerta pirmatskaņojumu 2007. gadā sniedza Kristians Teclafs un Junge Deutsche Philharmonie. Tajā pašā gadā Pjērs Bulēzs un Vīnes filharmoniķi pirmo reizi atskaņoja Vidmaņa suģestējošo opusu Armonica, kurā autors apvieno stikla harmonikas filigrānās tonālās nokrāsas ar simfoniskā orķestra plašo skanisko sprektru. Pēc šī oriģinālā darba seko Con brio - Vidmaņa veltījums Ludvigam van Bēthovenam, to pirmatskaņojis Bavārijas Radio simfoniskais orķestris maestro Marisa Jansona vadībā. Kopš pirmatskaņojuma dienas pie šīs partitūras klāt ķērušies vairāk kā 60 diriģentu visā pasaulē, tādējādi pamatoti ierindojot Con brio atpazīstamāko un veiksmīgāko Vidmaņa sacerējumu vidū. Savā flautas koncertā Flûte en suite Vidmanis rotaļīgi konfrontē solo instrumentu ar dažādām orķestra grupām. 2011. gadā to pirmatskaņojis Džošua Smits un Klīvlendas simfoniskais orķestris Franča Velzera-Mesta vadībā. Savukārt pasaulslavenajam pianistam Jefimam Bronfmanam Vidmanis sarakstījis klavierkoncertu Trauermarsch, kas 2014. gada decembrī pirmatskaņots sera Saimona Retla un Berlīnes filharmoniķu lasījumā. Instrumentu skaniskās iespējas Vidmanis pētījis 2015. gada novembrī Orchestre de Paris un altista Antuāna Tamestī pirmatskaņotajā Altkoncertā un 2018. gadā Karolīnai Vidmanei veltītajā Otrajā vijolkoncertā.

Nozīmīgu Vidmaņa radošā gara pienesumu baudījušas arī teātru skatuves: viņa operu “Seja spogulī” (Das Gesicht im Spiegel) prestižais izdevums Opernwelt izraudzījās par 2003./2004. sezonas nozīmīgāko pirmizrādi. Savukārt opera “Sākumā” (Am Anfang) (2009) raksturojama kā unikāls mākslinieka un komponista radošā darba sintēze. Šajā skatuves darbā, kurā Vidmanis sadarbojies ar vācu gleznotāju un tēlnieku Anselmu Kīferu, savu pirmizrādi piedzīvoja Parīzes Bastīlijas operā, tās 20. jubilejas sezonā. Pēc Minhenes Bayerische Staatsoper pasūtinājuma tapusi opera Babylon (2011/12), tās atjaunotā versija für 2019 tapusi Berlīnes Staatsoper Unter den Linden uzdevumā. Vērienīgā oratorija ARCHE (2016) tapusi Hamburgas Elbas filharmonijas atklāšanas koncertam ar Hamburgas flharmonisko orķestri un diriģentu Kentu Nagano 2017. gada janvārī.

Jērgs Vidmanis par savu radošo darbu ir saņēmis plašu atzinību un neskaitāmas balvas: Forberga-Šneidera fonda Belmonta balvu laikmetīgajā mūzikā (1998), Šneidera-Šota mūzikas balvu, Paula Hindemita balvu (abas 2002. gadā), Ernsta fon Sīmensa Mūzikas fonda “Iedvesmas balvu”, Minhenes operas festivāla sasniegumu balvu (abas 2003. gadā), kā arī Arnolda Šēnberga balvu (2004). 2006. gadā Vidmanis saņēma Bādenbādenes un Freiburgas Dienvidrietumvācijas simfoniskā orķestra (SWR) Kompozīcijas balvu, kā arī Berlīnes Filharmonijas orķestra Orķestra akadēmijas Klaudio Abado balvu. 2009. gadā komponists saņēma Ņujorkas Linkolna centra kamermūzikas biedrības Elise L. Stoeger balvu un 2013. gadā viņam tika piešķirta festivāla Heidelberger Frühling balva, kā arī Vācijas autortiesību organizācijas GEMA balva, 2018. gadā Vidmanim tika piešķirta Maincas Zinātņu un literatūras akadēmijas Roberta Šūmaņa balva un Bavārijas Maksimiliāna ordenis par nopelniem zinātnē un mākslā, kā arī Minhenes pilsētas mūzikas balva 2021. gadā. Viņš ir Berlīnes Padziļinātās pētniecības institūta stipendiāts, kā arī Bavārijas Tēlotājmākslas akadēmijas, Hamburgas Brīvās Mākslu akadēmijas, Vācijas Drāmas akadēmijas un Maincas Zinātņu un literatūras akadēmijas pilntiesīgais loceklis. Viņš ir darbojies kā Berlīnes vācu simfoniskā orķestra, Klīvlendas simfoniskā orķestra, Zalcburgas festivāla, Lucernas festivāla, Ķelnes filharmonijas orķestra un Vīnes Konzerthaus rezidences komponists.

 

Foto: ©Marco Borggreve

  • News photo
  • News photo
  • News photo

Dalies