• No 24. maija tirdzniecībā pieejams Sinfonietta Rīga 19. koncertsezonas RUDENS - ZIEMAS koncertu abonements.
• Abonementā iekļauti četri koncerti.
• Abonements, kā arī biļetes uz atsevišķiem koncertiem nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
• Visi abonementa koncerti norisinās Latvijas Universitātes Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, Rīgā

 

Abonementa cena - € 60

PIRKT ABONEMENTU

Abonementi tirdzniecībā līdz 2024. gada 21. septembrim.

 

 

ABONEMENTĀ IEKĻAUTIE KONCERTI:

 

1

SESTDIEN, 21. SEPTEMBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst.19.00

“SINFONIETTA RĪGA” 19. SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS

 

Vivi Vasiļeva, sitaminstrumenti

Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

 

Programmā:

Roberts Šūmanis Trešā simfonija Mibemolmažorā op. 97 (“Reinas”)

Gregors A. Mairhofers Recycling Concerto

Andris Dzenītis Elysium

 

Sudrabainas folijloksnes, mālaini puķpodi, zaigojošas stikla lauskas un no plastmasas pudelēm darināta marimba, krāsainu kafijas kapsulu zvaniņi un ar grabošiem atradumiem pildītas ievārījuma burciņas... Tie ir vien daži no tik neparastajiem sitaminstrumentiem, kurus savā vizuāli un skaniski iespaidīgajā Recycling Concerto iekļāvis jaunais bavāriešu talants Gregors A. Mairhofers. Tieši šis pirms divarpus gadiem Vācijā pirmoreiz skanējušais atkritumu pārstrādes problemātikai veltītais opuss, kas jau paguvis sajūsmināt klausītājus Austrijā, Beļģijā, Anglijā un Norvēģijā, ar pamatīgu atvēzienu ieskandinās arī Sinfonietta Rīga 19. sezonas atklāšanas svētkus. Koncerta solistes godā būs Vivi Vasiļeva – savulaik opusa tapšanu iedvesmojusī bulgāru izcelsmes vācu sitaminstrumentu spēles zvaigzne. Ar Vāciju saistās arī dižā romantiķa Roberta Šūmaņa radošais dzīvesgājums un viņa Trešās simfonija – himna dabas krāšņumam un varenībai. Ierosmi eiforiskajam darbam meistars smēlies pārsteidzošās Reinzemes apceļošanā – tās ainaviskajos tēlos, tik atšķirīgajā ļaužu temperamentā un vareniespaidīgajā Ķelnes katedrālē.

 

2

PIEKTDIEN, 11. OKTOBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

Rudens kamermūzikas festivāls

BAHS, TAVENERS, MAKMILANS

 

Reinis Zariņš, klavieres

Sinfonietta Rīga

Diriģents Normunds Šnē

 

Programmā:

Johans Sebastiāns Bahs Koncerts reminorā BWV 1052

Džons Taveners Pratirùpa

Džeimss Makmilans A Meditation on Iona

 

Reiņa Zariņa klavierspēlei piemīt teju hipnotizējošs spēks – šis talantīgais melnbalto taustiņu pavēlnieks savā īpašajā skaņas izjūtas pasaulē klausītājus ievilina nevis ar ārišķīgi žilbinošu virtuozitāti, bet gan ar domas dziļumu un daudzslāņainību, pārsteidzot ar apbrīnojamu balansu starp ļoti personīgu un objektīvu skatījumu uz mūziku. Kas līdzīgs piemīt arī šajā koncertprogrammā iekļauto komponistu skaņumākslai, kuru citstarp caurstrāvo padziļināta interese par garīgumu un vieno vēlme runāt par ticību, cerību un mīlestību. Mūslaiku ievērojamākais skotu skaņdaris Džeimss Makmilans miera ieskautajā “Meditācijā par Aijonu” ar smalku pacietību glezno izmēros necilo Hebridu salu, kamēr angļu meistars Džons Taveners savā sanskrita iedvesmotajā partitūrā Pratirùpa ar tik iezīmīgo klaviersolo lomu aicina reflektēt par dievišķās klātesamības skaistumu, kas dzīvo ikkatrā no mums. Savukārt vācu baroka grands Johans Sebastiāns Bahs pat vienā no saviem slavenākajiem “laicīgajiem” darbiem – taustiņinstrumentiem rakstītajā reminora koncertā –apliecina ticību Visvarenajam.

 

3

PIEKTDIEN, 1. NOVEMBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

MOCARTS. MOCARTS. MOCARTS.

 

Vineta Sareika, vijole

Amihajs Gross, alts

Sinfonietta Rīga

Diriģents Jērgs Vidmanis

 

Programmā:

Volfganga Amadeja Mocarta 40. simfonija solminorā KV 550,

Sinfonia Concertante Mibemolmažorā KV 364,

41. simfonija Domažorā KV 551 (“Jupiters”)

 

Sekojot krāšņajiem inaugurācijas koncertiem februārī, Sinfonietta Rīga mākslinieciskais partneris Jērgs Vidmanis pie saviem klausītājiem Rīgā un Rēzeknē atgriežas ar Volfganga Amadeja Mocarta mūziku. Šo klasicisma ģēniju Vidmanis izjūt kā neviens cits – Vīnes meistara šedevri regulāri ietonējas ne vien Jērga klarnetes suģestējošajās toņkrāsās, bet atklājas arī viņa emocionāli uzlādētajās interpretācijās, atrodoties pie orķestra diriģenta pults. No jauna pārlapojot pirms teju divarpus gadsimtiem tapušo Sinfonia Concertante partitūru, emocionālas dzīles sasniegt alkstošais mūziķis uz saspēli aicinājis “Berlīnes filharmoniķu” izcilos koncertmeistarus – vijolnieci Vinetu Sareiku un altistu Amihaju Grosu. Un vienīgi Mocarta mūzikai veltītajā programmā līdzās dzirkstoši žilbinošajam koncertžanra opusam izgaismojas arīdzan austrieša hrestomātiskās noslēguma simfonijas – smeldzes un dzīves alku cauraustā 40. un cēla skaistuma piepildītā 41., dēvēta romiešu varenā virsdieva Jupitera vārdā.

 

4

PIEKTDIEN, 6. DECEMBRĪ, LU LIELAJĀ AULĀ plkst. 19.00

MOCARTA KLAVIERKONCERTS UN “PRĀGAS” SIMFONIJA

 

Kristians Bezeidenhauts, klavieres, atskaņojuma vadītājs

Sinfonietta Rīga

 

Programmā:

Jozefa Martina Krausa uvertīra traģēdijai “Olimpija”,

Volfganga Amadeja Mocarta Klavierkoncerts reminorā KV 466,

38. simfonija Remažorā KV 504 (“Prāgas”)

 

Sinfonietta Rīga un Kristiana Bezeidenhauta satikšanās mūzikā allaž ir ļoti īpašas un atmiņās vēl ilgstoši rezonējošas. Dienvidāfrikā dzimušais mūziķis studējis Austrālijā un Ņujorkā, jau daudzus gadus dzīvo Londonā un ar savam izsmalcinātajām interpretācijām sajūsmina klausītājus pasaules koncertnamos un festivālos. Šis spilgtais taustiņinstrumentu spēles meistars, kura izkoptais pieskāriens ļauj pārsteidzošā balsī iedziedāties gan klavierēm, gan klavesīnam, gan jo īpaši āmuriņklavierēm, ir pazīstams arī kā izcils Mocarta mūzikas pazinējs, ko apliecina arīdzan viņa izsmalcinātie Vīnes klasiķa mūzikai veltītie un daudzām balvām kronētie ieskaņojumi. Mocarts Bezeidehauta lasījumā skan arī šajā programmā, izgaismojot divus spilgti kontrastējošus 1780. gadu vidū tapušus ģēnija opusus. Ja par “Prāgas simfoniju” dēvētā 38. izceļas ar tam laikam neierastu trijdaļu uzbūvi un meistara atgriešanos pie savas simfoniju visiemīļotākās tonalitātes – Remažora, tad 20. klavierkoncerts ir viens no retajiem žanra paraugiem, kuru austrietis tonējis minora skaņkārtā. Un līdzās Volfgangam Amadejam – arī viņa vienaudža un par “zviedru Mocartu” dēvētā Jozefa Martina Krausa Voltēra traģēdijas “Olimpija” iedvesmotā uvertīra.