2024./2025. gada koncertsezonu Sinfonietta Rīga uzsāks ar vērienīgu koncertu bulgāru sitaminstrumentālistes Vivi Vasiļevas kompānijā, sezonu turpinās, ar klausītājiem tiekoties ne vien vairākās Rīgas kultūrvietās, bet arī Rēzeknē un Hamburgā, 27. oktobrī uz Elbas filharmonijas skatuves muzicējot kopā ar diriģentu Aivi Greteru un čellistu Frīdrihu Tīli. “Rudens kamermūzikas festivālā” orķestris no jauna sabalsosies ar izcilo pianistu Reini Zariņu, savukārt jaunās mūzikas festivālu “Arēna” atklās ar Platona Buravicka jaundarbu – Magdalēnai Gekai rakstīto vijolkoncertu “Vakuuma domēni”. Novembri orķestris ieskandinās, Mocarta mūzikai veltītā programmā apvienojoties ar savu iedvesmojošo māksliniecisko partneri Jērgu Vidmani, savukārt decembrī mūs sagaida tikšanās ar fantastisko taustiņinstrumentu speciālistu Kristianu Bezeidenhautu un ļaušanās Baha “Ziemassvētku oratorijas” pārlaicīgajam skaistumam. 2025. gadā orķestri gaida atkalsatikšanās ar vācu vijolnieku Florianu Dondereru, ar koncertprogrammu labākajās itāļu mūzikas tradīcijās pie mums viesosies igauņu maestro Olari Eltss, ziemeļvalstu gaisotni martā ieskandinās pianists Roberts Flaics, aprīlī dziļākās Mocarta un Korngolda Serenādes stīgas ievibrēs Jērgs Vidmanis, savukārt sezonas kulminācijā ar Jozefa Haidna Čellkoncertu uz Lielās aulas skatuves kāps izcilais franču čellists Žans Gijēns Keirass!

Jaunatklājēja prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta raksturo Grammy balvas ieguvēju, Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē, savukārt pasaulslavenais vācu klarnetists, komponists un diriģents Jērgs Vidmanis 2024. gadā uzsācis savu trīs gadu sadarbību ar kamerorķestri mākslinieciskā partnera statusā. Sinfonietta Rīga mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Tie ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt baroka un Vīnes Klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gs. muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, meklē spilgtas parādībās mūsdienu mūzikas pasaulē. Par vienu no saviem uzdevumiem orķestris izvirzījis kamersimfonijas žanra attīstības veicināšanu Latvijas mūzikā, divreiz gadā pasūtinot jaunu šī žanra partitūru mūsdienu latviešu komponistiem.

Sinfonietta Rīga regulāri sadarbojas ar viesdiriģentiem, saturiski un idejiski atšķirīgas programmas veidojot kopā ar Pāvo Jervi, Heincu Holligeru, Jonu Stūrgordsu, Kristofu Popenu, Olari Eltsu, Juhu Kangasu un Tenu Kaljusti.

Kopā ar Sinfonietta Rīga muzicējuši spoži solisti: koloratūrsoprāns Jūlija Ležņeva, kontrtenors Bedžuns Meta un soprāns Inga Kalna, pianisti Kristians Bezeidenhauts, Nelsons Gerners, Behzods Abduraimovs un Jevgēņijs Sudbins, pazīstamākā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, vijolnieki Izabella Fausta, Koļa Blahers, Alīna Ibragimova, Vineta Sareika, Baiba Skride, Peka Kūsisto un Tomass Cētmairs, čellisti Sola Gabeta un Žans Gijēns Keirass, kā arī ukraiņu altists Maksims Risanovs. Vairākkārt orķestris muzicējis kopā ar izcilo klarnetistu un komponistu Jergu Vidmanu. Auglīga sadarbība veidojusies arī ar trombonistu Kristianu Lindbergu un situminstrumentālistiem Mārtinu Grūbingeru, Evelīnu Gleniju un Pīteru Erskinu, akordeonisti Kseniju Sidorovu un argentīniešu bandoneonistu Marselo Nisinmanu, obojistu Alekseju Ogrinčuku un senās mūzikas lietpratējiem Endrū Lourensu-Kingu un Enriko Onofri. Nozīmīgi projekti veidoti kopā ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, kā arī Valsts akadēmisko kori “Latvija” un diriģentu Māri Sirmo.

Līdztekus koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs, Sinfonietta Rīga koncertējusi Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw un Amsterdamas Muziekgebouw zālēs, Elbas filharmonijā un Laeiszhalle Hamburgā, Ķelnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē, Frankfurtes Alte Oper, Roterdamas De Doelen, koncertzālēs Eindhovenā, Enshēdē un Groningenā, kā arī Ņujorkas Linkolna centrā ASV.

Sinfonietta Rīga regulāri piedalās dažāda mēroga festivālos, kā Latvijā, tā ārpus savas valsts robežām. 2016. un 2021. gadā orķestris maestro Pāvo Jervi vadībā atklāja Pērnavas festivālu, vairākkārt Rīgas mūziķi ir viesojušies prominentajā Baltijas jūras festivālā Stokholmā. Kopā ar Latvijas Radio kori Sinfonietta Rīga 2017. gada februārī debitēja Elbas filharmonijā, atskaņojot igauņu komponista Arvo Pērta mūzikas retrospekciju introvertās mākslas festivālā Lux Aeterna; 2018. gada jūnijā šo pašu programmu abi kolektīvi atskaņoja festivālā “Kissingenas vasara” Bavārijas kūrortpilsētā Bādkissingenā. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi, Sinfonietta Rīga 2018. gada oktobrī debitēja festivālā Cafe Budapest, bet kopā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu sniedza koncertus Malmes, Gēteborgas un Ērebro koncertzālēs.

Kopš 2020. gada Sinfonietta Rīga ir aizsākusi jaunu kamermūzikas koncertu tradīciju “Vasaras vakara kamermūzika”, kas nu jau otro gadu klausītājus pulcē mākslas centrā “Zuzeum”.

Savas valsts kultūras un mūzikas dzīvē orķestra sniegums piecas reizes novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu akadēmiskajā mūzikā – Lielo mūzikas balvu, pēdējo reizi nozīmīgo apbalvojumu saņemot par Žerāra Grizē opusa Vortex Temporum atskaņojumu Latvijas Jaunās mūzikas dienās 2021. gada aprīlī. Ar prestižo ierakstu balvu Grammy novērtēta orķestra Sinfonietta Rīga dalība igauņu komponista Arvo Perta albuma Adam`s Lament ieskaņojumā, ko klajā laidis ECM. Pārējos ierakstu albumus izdevuši orķestra regulāri sadarbības partneri – Wergo, Ondine, Edition records, Challange Records, Signum Records un Latvijas Nacionālā skaņu ierakstu kompānija SKANI. 2020. gadā klajā nākuši divi orķestra studijas ierakstu albumi - ierakstu nama BIS paspārnē tapušais kopdarbs ar altistu Maksimu Risanovu un ierakstu nama Primo Classic tapušais operdziedātājas Marinas Rebekas sakrālās opermūzikas ierakstu albums Credo. Ierakstiem ražīga orķestrim bijusi arī 2021./2022. gada mija. Izdevniecībā SKANI dienas gaismu piedzīvoja latviešu mūsdienu komponistu – Platona Buravicka, Rutas Paideres, Andra Dzenīša un Lindas Leimanes kompozīciju krājums. Šajā pašā ierakstu namā klajā nācis arī Krista Auznieka mūzikas dubultalbums, kurā iekļauts opuss elektriskai ģitārai un kamerorķestrim “Apvārsnis kamolā” kopā ar amerikāņu ģitāristi Dži Dži. 2022. gada oktobrī izdevniecības GWK paspārnē iznācis jaunākais orķestra ieraksts - vācu čellistes Simones Drešeres debijas albums Humanity. Kamerorķestra jaunākais studijas ieraksts – 2024. gadā Alpha Classics izdotais albums “Crossroads”, kur kopā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu, ieskaņoti J.S.Baha, S.Akhunova, G.Montero un D.Tabakovas darbi.