(atjaunināts 14.12.2022)

 

2022./2023. gada koncertsezonu Sinfonietta Rīga aizsāks kopā ar Berlīnes filharmoniķu pirmo vijoli Vinetu Sareiku. Oktobrī Liepājas Mākslas foruma noslēgumā gaidāms reti atskaņotais itāļu avangarda komponista Fausto Romitelli pēdējā lielformas darba, videooperas “An Index of Metals” atskaņojums. Rīgā tik iecienītā, ikgadējā Rudens Kamermūzikas festivāla ietvaros uz Rīgas Lielās Ģildes skatuves Sinfonietta Rīga mūziķi atkal tiksies ar šarmanto franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu.

Kā veltījums Ukrainas brīvības cīnītājiem novembra sākumā Rīgā izskanēs koncerts, kurā Sinfonietta Rīga sadarbosies ar Kijevas kamerorķestra galveno diriģenti Natāliju Ponomarčuku, atskaņojot ukraiņu mūsdienu komponistu darbus. Kopā ar senu orķestra draugu, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmo oboju Alekseju Ogrinčuku, novembra beigās Sinfonietta Rīga kāps uz pasaulslavenās skatuves. Savukārt decembrī orķestris pievērsīsies baroka mūzikas lasījumiem, uzsākot sadarbību ar vienu no spilgtākajiem mūslaiku amerikāņu kontrtenoriem Bedžunu Metu.

2023. gada sākumā Sinfonietta Rīga muzicēs kopā ar nule prestižo Opuss Klassik balvu saņēmušo vācu obojistu Dominiku Volenvēberu.

Februāra sākumā programmā “Šūmaņa Reinas simfonija un Aļaskas ainavas” orķestris pirmo reizi tiksies ar harizmātisko jaunākās paaudzes britu diriģentu Robertu Eimsu, bet martā Rīgā atgriezīsies erudītā itāļu vijolniece Lorenca Borāni.

Viena no spilgtākajām ziemeļu vokālajām personībām - zviedru soprāns Līza Lārsone kopā ar orķestri Lielajā ģildē koncertēs aprīlī. Savukārt sezonas noslēgumā orķestrim jau otrā tikšanās ar spožo uzbeku pianistu Behzodu Abduraimovu.

             

Jaunatklājēja prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta raksturo Grammy balvas ieguvēju, Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē. Sinfonietta Rīga mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Tie ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt baroka un Vīnes Klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gs. muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, meklē spilgtas parādībās mūsdienu mūzikas pasaulē. Par vienu no saviem uzdevumiem orķestris izvirzījis kamersimfonijas žanra attīstības veicināšanu Latvijas mūzikā, divreiz gadā pasūtinot jaunu šī žanra partitūru mūsdienu latviešu komponistiem.

        Sinfonietta Rīga regulāri sadarbojas ar viesdiriģentiem, saturiski un idejiski atšķirīgas programmas veidojot kopā ar Pāvo Jervi, Heincu Holligeru, Jonu Stūrgordsu, Kristofu Popenu, Olari Eltsu, Juhu Kangasu un Tenu Kaljusti.

         Kopā ar Sinfonietta Rīga muzicējuši spoži solisti: koloratūrsoprāns Jūlija Ležņeva, kontrtenors Bedžuns Meta un soprāns Inga Kalna, pianisti Kristians Bezeidenhauts, Nelsons Gerners, Behzods Abduraimovs un Jevgēņijs Sudbins, pazīstamākā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, vijolnieki Izabella Fausta, Koļa Blahers, Alīna Ibragimova, Vineta Sareika, Baiba Skride, Peka Kūsisto un Tomass Cētmairs, čellisti Sola Gabeta un Žans Gijēns Keirass, kā arī ukraiņu altists Maksims Risanovs. Vairākkārt orķestris muzicējis kopā ar izcilo klarnetistu un komponistu Jergu Vidmanu. Auglīga sadarbība veidojusies arī ar trombonistu Kristianu Lindbergu un situminstrumentālistiem Mārtinu Grūbingeru, Evelīnu Gleniju un Pīteru Erskinu, akordeonisti Kseniju Sidorovu un argentīniešu bandoneonistu Marselo Nisinmanu, obojistu Alekseju Ogrinčuku un senās mūzikas lietpratējiem Endrū Lourensu-Kingu un Enriko Onofri. Nozīmīgi projekti veidoti kopā ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu, kā arī Valsts akadēmisko kori “Latvija” un diriģentu Māri Sirmo.

         Līdztekus koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs, Sinfonietta Rīga koncertējusi Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw un Amsterdamas Muziekgebouw zālēs, Elbas filharmonijā un Laeiszhalle Hamburgā, Ķelnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē, Frankfurtes Alte Oper, Roterdamas De Doelen, koncertzālēs Eindhovenā, Enshēdē un Groningenā, kā arī Ņujorkas Linkolna centrā ASV.

Sinfonietta Rīga regulāri piedalās dažāda mēroga festivālos, kā Latvijā, tā ārpus savas valsts robežām. 2016. un 2021. gadā orķestris maestro Pāvo Jervi vadībā atklāja Pērnavas festivālu, vairākkārt Rīgas mūziķi ir viesojušies prominentajā Baltijas jūras festivālā Stokholmā. Kopā ar Latvijas Radio kori Sinfonietta Rīga 2017. gada februārī debitēja Elbas filharmonijā, atskaņojot igauņu komponista Arvo Pērta mūzikas retrospekciju introvertās mākslas festivālā Lux Aeterna; 2018. gada jūnijā šo pašu programmu abi kolektīvi atskaņoja festivālā “Kissingenas vasara” Bavārijas kūrortpilsētā Bādkissingenā. Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi, Sinfonietta Rīga 2018. gada oktobrī debitēja festivālā Cafe Budapest, bet kopā ar akordeonisti Kseniju Sidorovu sniedza koncertus Malmes, Gēteborgas un Ērebro koncertzālēs.

Kopš 2020. gada Sinfonietta Rīga ir aizsākusi jaunu kamermūzikas koncertu tradīciju “Vasaras vakara kamermūzika”, kas nu jau otro gadu klausītājus pulcē mākslas centrā “Zuzeum”.

Savas valsts kultūras un mūzikas dzīvē orķestra sniegums piecas reizes novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu akadēmiskajā mūzikā – Lielo mūzikas balvu, pēdējo reizi nozīmīgo apbalvojumu saņemot par Žerāra Grizē opusa Vortex Temporum atskaņojumu Latvijas Jaunās mūzikas dienās 2021. gada aprīlī. Ar prestižo ierakstu balvu Grammy novērtēta orķestra Sinfonietta Rīga dalība igauņu komponista Arvo Perta albuma Adam`s Lament ieskaņojumā, ko klajā laidis ECM. Pārējos ierakstu albumus izdevuši orķestra regulāri sadarbības partneri – Wergo, Ondine, Edition records, Challange Records, Signum Records un Latvijas Nacionālā skaņu ierakstu kompānija SKANI. 2020. gadā klajā nākuši divi orķestra studijas ierakstu albumi - ierakstu nama BIS paspārnē tapušais kopdarbs ar altistu Maksimu Risanovu un ierakstu nama Primo Classic tapušais operdziedātājas Marinas Rebekas sakrālās opermūzikas ierakstu albums Credo. Ierakstiem ražīga orķestrim bijusi arī 2021./2022. gada mija. Izdevniecībā SKANI dienas gaismu piedzīvoja latviešu mūsdienu komponistu – Platona Buravicka, Rutas Paideres, Andra Dzenīša un Lindas Leimanes kompozīciju krājums. Šajā pašā ierakstu namā klajā nācis arī Krista Auznieka mūzikas dubultalbums, kurā iekļauts opuss elektriskai ģitārai un kamerorķestrim “Apvārsnis kamolā” kopā ar amerikāņu ģitāristi Dži Dži. 2022. gada oktobrī izdevniecības GWK paspārnē iznācis jaunākais orķestra ieraksts - vācu čellistes Simones Drešeres debijas albums Humanity.